Attēls rakstam

Vai finanšu nākotne slēpjas viedajos datos?

Publicēts laikrakstā Dienas Bizness  05.09.2017

Sensacionāli virsraksti medijos, kas lielos datus raksturo kā «nākotnes tendenci», vairs tik ļoti neiedvesmo — esam lielo datu ērā, un to ietekme nu jau sasniegusi gandrīz ikvienu ekonomikas sektoru. Tā nav «nākotnes tendence», bet drīzāk gan realitāte. Un kopumā tā ir laba pazīme, jo cilvēki ir aplam slikti lēmumu pieņēmēji, bet dati palīdz pieņemt daudz efektīvākus lēmumus. Tomēr pārāk liels (neatbilstošu) datu daudzurns rada nederīgus un neva­jadzīgus jautājumus gan uzņēmumiem, gan klientiem, un, būsim atklāti, uzkrājot liela apjoma datus, no nevajadzīgiem datiem izvairīties vienkārši nav iespējams. Nespēja efektīvi izmantot informāciju, kas tiek savākta kopā ar lielajiem datiem, un nespēja aizsargāt lietotāja privātumu un datus ir pazīmes, kas liecina, ka mums būtu savas metodes jāpārskata — tas varētu šķist nesvarīgi, uzkrājot informāciju par klientu izvēli vietējā Steiku Haosā, taču varētu būt daudz problemātiskāk, apstrā­dājot sensitīvu informāciju, piemēram, finanšu datus. Līdz šim jūs, visticamāk, esat dzirdējuši par viedajiem datiem — daži uzņēmumi jau ir sākuši uzdot jautājumu, vai viedie dati ir tā sauktais lielo datu «brālēns», vai arī tie tomēr spēs aizvietot vecos datus. Galu galā, šim brālēnam, šķiet, ir daudz labāka ģenētiskā priekšrocība salīdzināju­mā ar tā līdzinieku: viedie dati nepārkāpj klienta privātumu, tādējādi veicina kiberdrošību, koncentrējas uz kva­litāti (ignorē un filtrē traucējumus) un kopumā ir daudz ekonomiskāki. Vai tas tiešām ir tik labi, kā izklausās? Lielie dati tā tiek dēvēti lielā datu apjoma dēļ, kas tiek uzkrāts par klientiem. Realitātē pastāv četri pamat­elementi, kas raksturo lielos datus, — datu apjoms, datu ātrums, datu uzticamība un datu vērtība. Kamēr datu apjoms un ātrums atkarīgs no datu ģenerēšanas (t. i., datu uzkrāšanas un uzglabāšanas), datu uzticamība un vērtība saistās ar datu noderīgumu. Realitātē ne ikkatram datu punktam ir pievienotā vērtība, un tādējādi tiek radīti traucējumi — informācija ar ļoti zemiem meta­datiem, kas ir uzņēmumam mazvērtīgi vai nevērtīgi. Finanšu institūcijas vēlas pieņemt gudrus lēmumus, un tāpēc tās parasti uzkrāj pēc iespējas vairāk intormācijas par klientiem, kas sākotnēji tiek īstenota kā tūkstošiem esošu datu punktu uzkrāšana, kas palīdz lēmuma pie­ņemšanas procesā.

Atšķirībā no lielajiem datiem viedos datus raksturo to precizitāte un noderīgums, tādējādi viedie dati patiesībā uzkrāj ievērojami mazāku datu apjomu un ir mazāk sensitīvi. Primāri paļaujoties uz tīmeklī uzkrātajiem datiem, viedie dati rada uzticamus datu punktus, kas aizsargā lietotāja privātumu, ļaujot pieņemt uz datiem balstītus lēmumus un atvieglojot pašu lēmumu pieņemšanas procesu, tā vietā, lai uzkrātu šobrīd esošos datu punktus, kuriem daudzi varētu būt kompromitējoši. Salīdzinot lielos datus ar viedajiem datiem, parasti tiek pārspriesti trīs jautājumi — datu kvalitāte, datu izmaksas un klientu privātums.

Kvalitāte — ar lielu rīcībā esošo datu apjomu vien nepietiek, jo datus nepieciešams rūpīgi analizēt un izvērtēt pēc to regularitātes un vienveidības. Kad informācijas kvalitāte uzlabojas, lielie dati mēdz kļūt mazāk izmantojami un grūtāk pārvaldāmi. Bet viedie dati kļūst gudrāki, jo tie atsijā nevajadzīgo informāciju un koncentrējas uz pievienotās vērtības datiem. Viedo datu nolūks ir atbrīvoties no nevajadzīgas informācijas vai tā sauktajiem traucējumiem. Viedo datu likums ir vienkāršs — ja tam nav vērtības, tas nav nepieciešams un tādējādi nav pievienojams.

lzmaksu samazināšana — šis ir daudz ekonomiskāks risinājums, jo dati nepieciešami mazākā apjomā. Es uzskatu, ka ikviens uzņēmums ir ieinteresēts izmaksu samazināšanā, un, ja datu avoti spēj pozitīvi ietekmēt budžeta veidošanu, tā ir vēl viena ievērojama priekšrocība.

Privātums — sociālo mediju informācijas izmantošana, kurai uzticas lielo datu atbalstītāji, var novest pie apstrīdamiem rezultātiem personīgo datu nopludināšanas dēļ. Ja šādi dati tiek kompromitēti, klientiem tiek radīts risks. Ar viedo datu pieeju dati tiek radīti un uzkrāti vietnē, un tādējādi tiem ir tiešāka izmantojamība. Tiek īstenota kiberdrošība, jo uzņēmumi, kas izmanto viedo datu metodi, neuzkrāj un nesaglabā klientu sensitīvo un privāto informāciju, kuru varētu nozagt kibernoziedznieki un tālākpārdevēji.

Datu uzkrāšana atbalsta uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanas procesu, un tā palīdz nodrošināt daudz precīzāku, pievilcīgāku klientu pieredzi, kas noteikti atsver to uzkrāšanu. Paveicot vairāk ar mazāk, viedie dati palīdz garantēt kiberdrošību, vienlaicīgi aizsargājot klientu privātumu un datus. Vai tas nozīmē, ka pienāks «lielo datu ēras» gals un uzņēmumi sāks uzkrāt tikai datu punktus ar pievienoto vērtību, kas ievērojami samazinātu viņu izdevumus un nodrošinātu klientu privātumu? Šis lēmums ir katra paša ziņā. Un par to ir vērts padomāt klientiem un likumu normu izstrādātājiem.

Vai finanšu nākotne slēpjas viedajos datos? Uz jautājumu atbildes jārod mums pašiem.